Daži fakti par Černobiļas katastrofu

1986. gada 26. aprīlī visa pasaule pieredzēja vienu no visbriesmīgākajām cilvēka izraisītām katastrofām vēsturē, tās sekas joprojām ir jūtamas līdz pat šodienai. Daži fakti, kurus ir vērts zināt ikvienam par Ukrainā notikušo Černobiļas katastrofu. Visi četri Černobiļas reaktori tika dzesēt ar ūdeni, un gadījumā, ja tas zaudētu šo dzesēšanas avotu, tas pārkarstu, nevis automātiski izslēgtos. Tas, kā arī kļūdains un nestabils dizains, kopā ar cilvēka faktoru, sliktiem tehniskiem spriedumiem un ātriem inženieru lēmumiem, noveda pie sprādziena vienā no reaktoriem.

– Černobiļas katastrofa joprojām ir vienīgais, augstā 7. līmeņa incidents pēc starptautiskajās kodolieroču incidentu skalas, padarot to par lielāko cilvēku izraisītu katastrofu visas cilvēces vēsturē. Černobiļas kodolavārija ir pazīstama arī kā visnopietnākā avārija kodolenerģētikas vēsturē.

– Katastrofa izplatīja vismaz 100 reizes vairāk radiācijas nekā atombumbas sprādzieni Nagasaki un Hirošimā.

– Radioaktīvais lietus no katastrofas vietas nonāca pat tik tālu kā līdz Īrijai. Starojums ir ātrs drauds, kas ieguļas dziļi upura ķermenī. Lai gan sākotnēji radiācija nogalināja mazāk nekā simts cilvēkus, radioaktīvais mākonis laika gaitā izplatījās pāri lielām teritorijām.

– Baltkrievija saņēma 70% no radiācijas piesārņojuma, kas nāca no Černobiļas.

– 800000 vīri riskēja ar savu dzīvību, pakļaujot sevi radioaktīvajam starojumam, lai katastrofas seku likvidēšanas pasākumos. 25000 no tiem jau ir miruši un 70000 ir atzīti par invalīdiem. 20% no šīm nāvēm bija pašnāvības.

– Daudzi ārsti visā Austrumeiropā un Padomju Savienības teritorijā ieteica grūtniecēm veikt abortus, lai bērna izvairītos no radiācijas izraisītajiem iedzimtiem defektiem. Neskatoties uz katastrofu, radiācijas līmenis, kuram tika pakļauts sievietes tajā laikā, par laimi bija pārāk zems, lai radītu problēmas.

– Negadījumu seku likvidēšanas laikā vairāki cilvēki ir speciāli devās uz skartajā zonām ar savām ģimenēm, lai gūtu labumu no valdības kompensācijām un pabalstiem.

– Vairāk nekā 5 miljoni cilvēku dzīvo teritorijās, kas tiek uzskatītas par piesārņotām ar radioaktīvo vielu materiāliem saistībā ar katastrofu.

– Radiācijas noplūde izraisīja blakus esošā meža pārkrāsošanos spilgtā ingvera krāsā, tādējādi mežs tika cilvēku vidū nosaukts par “Sarkano mežu”.

– Vides aizstāvības grupa “Greenpeace” vaino Černobiļas katastrofu 93000 nāves gadījumos, kurus izraisījusi vēža slimība visā pasaulē. Tomēr pārsteidzošā kārtā kopējais rādītājs vēža izraisītajiem nāves gadījumiem un cita veida ietekmei uz veselību, kas saistīta ar Černobiļas avāriju, bija zemāka nekā sākotnēji eksperti un zinātnieki baidījās.

– Šodien sabiedrības veselības problēmas lielākoties ir ietekmētas no negadījuma izraisītā psiholoģiskā stresa.

– Teritoriju, kurā atrodas reaktors, ir plānots izmantot tādām darbībām, kā piemēram, radioaktīvo atkritumu pārstrādei vai izstrādājot dabas pieminekļus cietušajiem.

– Ņemot vērā katastrofas apmēru, nav pārsteidzoši, ka negadījums ir toreizējai Padomju Savienībai, Krievijas Federāciju un Ukrainai izmaksāja simtiem miljardu dolāru.

– Uz katras renovētās māja Černobiļā šodien ir uzraksts ar mājas īpašnieka vārdu uz tās.

– Šobrīd Černobiļas reģions ir kļuvis par vienu no pasaulē visvairāk apdzīvoto un unikālu dabas rezervātu ar augošām vilku, briežu, bebru, ērgļu un citu dzīvnieku populācijas uzplaukumu.

– Vēl joprojām aptuveni 97% no visa radioaktīvā materiāla ir saglabājies rūsējošajā stacijas sarkofāgā. 200 tonnas ar radioaktīvo materiālu vēl joprojām atrodas reaktorā.

– Amatpersonas lēš, ka stacijas pilnīga nojaukšana varētu ilgt līdz pat 100 gadiem. Šodien ir pagājuši 30 gadi kopš katastrofas dienas.