Ukrainas nacionālo simbolu izcelsme un nozīme

Katrai valstij ir savi oficiālie valsts simboli, kas abstraktā veidā atspoguļo valsts pamata būtību vai vēstures notikumus un objektus. Protams låna pengar snabbt, arī Ukrainai ir savi oficiālie simboli, kas vēsta par Ukrainas valstij būtiskākajām lietām. Ukrainas konstitūcija paredz, ka valstij ir trīs oficiālie simboli – himna, karogs un ģerbonis. Katram no šiem simboliem ir sava izcelsme un nozīme.

Ukrainas himnas nosaukums ir Ще не вмерла Україна jeb, tulkojot latviešu valodā, Vēl nav mirusi Ukraina. Himnas mūzika ir sacerēta 1863. gadā un tās autors ir Rietumukrainas katoļu mācītājs un komponists Mykhailo Verbytsky jeb Mihailo Verbitskis. Himnas vārdu autors ir ukraiņu etnogrāfs un dzejnieks Pavlo Chubynsky jeb Pavlo Čubinskis. Šie vārdi ir veidoti no patriotiska rakstura dzejoļa, kas ir veidots kā vēlējums jeb lūgšana par Ukrainas valsti. Šis skaņdarbs par valsts himnu pirmo reizi kļuva 1917. gadā, taču neilgu laiku pēc tam sekoja PSRS okupācija un līdz ar to arī himna tika mainīta. Tikai 1991. gadā, kad Ukraina atguva savu neatkarību, himna tika oficiāli atjaunota.

Ukrainas karogam ir taisnstūrveids forma ar malu attiecību ir 2:3. Ukrainas karogā ir attēlotas divas vienāda platuma, horizontālas līnijas. Augšējā līnija ir zila smslån med betalningsanmärkning, bet apakšējā dzeltena. Šīs krāsa simbolizē tipisku Ukrainas ainavu – zilas, skaidras debesis un dzeltenu kviešu lauku. Zili dzeltens karogs, kas simbolizē Ukrainas tipisko ainavu tika izmantots jau 19. gadsimta vidū, taču šajā laikā tas nebija oficiāls valsts simbols un tam nebija noteiktu konkrētu parametru. Kā oficiāls valsts simbols šis karogs tika pieņemts 1918. gadā, kad pirmo reizi tika pasludināta Ukrainas valsts neatkarība, bet, tāpat kā himna, arī karogs pēc PSRS okupācijas, zaudēja oficiālā valsts simbola statusu. Arī karogs, pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots kā oficiāls valsts simbols.

Ukrainas ģerbonis ir valsts simbols ar vissenāko vēsturi un neviennozīmīgā ko skaidrojumu. Mūsdienu Ukrainas ģerbonis ir zils vairogs uz kura ir attēlots stilizēts, dzeltens trejžuburis – šķēps ar trīs zobiem – taču Ukrainas teritorijas un tautas ģerboņi ir bijuši dažādi. 12. gadsimtā ukraiņu tautas jeb, kā viņus dēvēja toreiz, rutēniešu apdzīvotā teritorija tika dēvēta par Rutēniešu karalisti un tās ģerbonis bija zils vairogs uz kura attēlota dzeltens lauva. Lauva ir tipisks simbols dažādos ģerboņos, jo tas simbolizē spēku un drosmi. Vēlāk valstiskie veidojumi mainījās un tauta tika sadalīta vairākās administratīvajās teritorijās, līdz ar to bija vairāki ģerboņi, kurus daļēji var piedēvēt Ukrainai un ukraiņiem. 17. gadsimtā, kad nodibinājās ukraiņu, kazaku valsts, Zaporožjes Seča, ukraiņu ģerbonī bija attēlots kazaks ar musketi, kas simbolizē valsts karotājus. Vēlāk šis ģerbonis tika papildināts ar nelieku trejžuburi virs tā privatlån. Trejžuburis bija viens no kaujas rīkiem, tāpēc arī tas tika iekļauts ģerbonī. Kad tika pasludināta Ukrainas neatkarība 1917. gadā tika pieņemts pašreizējais ģerbonis – trejžuburis uz zila vairoga. PSRS okupācijas laikā tas tika aizvietots ar tipisku padomju simboliku, bet pēc neatkarības atjaunošanas, ģerbonis atkal tika atjaunots.

Ukrainas karoga izcelsme

Ir pieņemts, ka valsts karogs ir viens no valsts simboliem. Katrai valstij tas ir noteiktas formas un visbiežāk tieši taisnstūrveida, tajā var būt izmantotas ļoti dažādas vai tikai viena vai divas krāsas un reizēm pievienoti arī dažādi citi simboli. Praktiski tas ir izgatavots no auduma gabala attiecīgajās valsts krāsās imprumut rapid. Karogus valsts iedzīvotāji paceļ karogu mastos vai karogu kātos, lai svinētu valsts svētkos un arī citās situācijās, piemēram, svarīgu ārvalstu amatpersonu vizīšu laikā un tamlīdzīgi. Karogi galvenokārt tiek izmantoti konkrētās valsts simbolizēšanai. Pasaulē ir aptuveni 200 valstis un tām visām ir savi nacionālie karogi.

Ukrainas karogs ir divkrāsains – zils ar zeltaini dzeltenu krāsu, kas izkrāso karogu horizontāli vienādās divās svītrās. Karoga attiecība augstums pret platumu ir 2:3. Ukrainas karogs, kāds tas ir šodien, oficiāli kā valsts karogs tika pieņemts ar Ukrainas Augstākās Padomes lēmumu (Augstākā Rada, Ukrainas likumdevējs) 1992. gadā. Tiek skaidrots, ka zeltaini dzeltenā krāsa simbolizē kviešu laukus un zilā krāsa pārstāv debesis, kalnus un upes Ukrainā. Karoga izvēle balstītas uz agrīnās Ukrainas iepriekšējiem valstu karogiem. Karoga simbolisms saistībā ar dzelteniem, bezrobežu kviešu laukiem un zilām, skaidrām un mierīgām debesīm ir tautā neoficiāli piešķirts un vispopulārākais. Tomēr ir arī otrs simbolisma skaidrojuma variants – zilā un dzeltenā krāsa ir arī uz valsts ģerboņa, kurā attēlots vairogs un šķēps.

19. gadsimtā teritorija, kuru apdzīvoja rutēnieši (ar tādu vārdu toreiz bija zināmi ukraiņi) tika dalīta starp Krieviju un Austrijas impēriju. Ukraiņi kā vairākums bija sastopami tikai austrumu daļās šīs teritorijas. Tolaik virs šīs teritorijas plīvoja trīs karogi. Ukrainas karoga pirmsākumus var izsekot atpakaļ līdz pat Augstākās rutēniešu padomes sanāksmei Ļvovā 1848. gada oktobrī. Sanāksmē tika pieņemta ukraiņu nacionālā emblēma jeb ģerbonis. Tajā tika attēlota nikna zelta krāsas lauva uz zila fona. Tajā pašā laikā gaiši zilā un dzeltenā krāsa tika pieņemta kā Ukrainas valsts oficiālās krāsas. Par karogiem tika izmantoti gan zeltā kronētā lauva uz gaiši zilā fona, gan arī dzeltenais pāri gaiši zilajam. Ukraiņiem šīs krāsas kļuva ļoti populāras visās Ukrainas platībās un teritorijās, tai skaitā tajās, kas bija Krievijas sastāvā, taču krāsu secība karogos nebija stabila.

Pirmā iespēja ukraiņiem pieņemt zilās un dzeltenās krāsas karogu kā valsts karogu nāca līdz ar Austrijas un Krievijas impērijas sabrukumu, 1917. novembrī pasludinot šo karogu par Ukrainas valsts nacionālo simbolu, lai arī toreiz Ukrainas republikas tika plānota kā daļa no Krievijas Federācijas. Tomēr, ņemot vērā boļševiku varas pārņemšanu Krievijā un Ukrainā uzsākto karu, Ukrainas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 22.janvārī. Tajā pašā dienā tika pieņemts lēmums par valsts karogu minētajās dzelteni zilajās krāsās.

Vēlāk komunisma laikā gaiši zilais un dzeltenais Ukrainas karogs (credit doar cu buletinul) tika gandrīz aizmirsts valsts austrumu un centrālajās daļās, kuras piederēja PSRS varai. Rietumu Ukrainā, kas bija daļa no Polijas, karogs tika izmantots ilgāku laiku un atmiņas par to vēl arvien izdzīvoja. Neskatoties uz Staļina nacionālistu vajāšanu, gaiši zilais un dzeltenais Ukrainas karogs ik pa reizei tika izrādīts demonstrāciju laikā, par to gan draudēja ļoti bargs sods. Gadus vēlāk karogs atkal kļuva par neatkarīgas Ukrainas valsts simbolu. Otra valsts simbols, kuru šobrīd iespējams ieraudzīt arī uz jauno Ukrainas kapeiku monētām, tika ieviests 1996. gada septembrī – simbolu ar nosaukumu “Tryzub” ieskauj kviešu labības un ozollapu vainags.

Paldies par informāciju rakstā jāsaka mūsu sponsoram – credit247.ro

Nezināmi fakti par Ukrainu

Pēdējos gados par Ukrainu ir dzirdēts daudz, lielākoties, saistībā ar tās politisko skatuvi un nemieriem. Taču šoreiz no tā visa atkāpsimies un atspoguļosim faktus, kurus iespējams jūs vēl nemaz nezināt par Ukrainu un tās iedzīvotājiem un tautiešiem. Lūk, saraksts ar interesantākajiem:

1. Ukraina ir lielākā valsts Eiropā (ja mēs neieskaitām Krieviju) un 44. lielākā pasaulē;

2. Tā ir izgatavojusi smagāko sudraba monētu pasaulē, monēta tika izlaista apgrozība 2006. gadā un sastāvēja no 1000 gramiem tīra sudraba.

3. Ukrainā būvē pasaulē lielākās lidmašīnas “Antonov AN-225 Mryia”, kas var pārvadāt gaisā līdz pat 559577 mārciņām smaguma.

4. Ukrainā lielā cieņā ir hamburgeri un McDonald’s. Jā, tieši šajā valstī ir pasaulē trešais lielākais ātrās ēdināšanas restorāns McDonald’s, kurā ikdienā tiek apkalpoti divi miljoni pasūtījumu. Tas atrodas Kievā, netālu no centrālās stacijas.

5. Ukraiņi noteikti nav lielākie ceļotāji pasaulē. 77 procenti ukraiņu nekad nav bijuši ārzemēs, bet 36 procenti ukraiņu nekad nav bijuši pat ārpus sava reģiona.

6. Pasaules slavenā itāļu operas dziesma “O Sole Mio” tika sarakstīta Odesas pilsētā, Ukrainā. Tā tiek uzskatīta par neapoliešu dziesmu, kas tika sarakstīta konkursam festivāla “Piedigrotta” ietvaros 1830. gadā Neapolē, Itālijā. Dziesmu “O Sole Mi” 1898. gadā sacerēja komponists Eduardo Di Capua, kurš tobrīd atradās Odesā (mūsdienu Ukrainā).

7. Ukraiņiem pieder īsākā pilsētas galvenā iela. Kreščatuka iela Kijevā ir īsākā, taču visplatākā galvenā pilsēta iela pasaulē, ar kopējo garumu vien 1,2 kilometri.

8. Pirmā un vissenāk darbojošā augstskola Austrumeiropā arī atrodas Ukrainā. Atvērta studentiem 1576. gadā, Valsts universitāte Ostroha akadēmija ir pēctece Ostroha slāvu, grieķu un latīņu akadēmijai, pirmajai augstskolai Austrumeiropā.

9. Ukraina ir viena no lielākajiem graudu eksportētājiem pasaulē, sākot ar 2011. gadu, Ukraina ir bijusi starp pasaules 3. lielākajiem graudu eksportētajiem.

10. Ukrainā valda demogrāfiskā krīze jau kopš 1980. gada, tās augsto mirstību skaitļu un zemās dzimstības dēļ. Iedzīvotāju skaits šī iemesla dēļ sarūk par vairāk nekā 150000 cilvēkiem gadā.

11. Šajā valstī izbūvēts un darbojas pati dziļākā metro stacija pasaulē. Metro stacija Arsenaļnaja atrodas Kijevā un ar tās 105 metru dziļumu ir dziļākais metro pasaulē. Pati stacija tika uzcelta jau 1960. gadā, ļoti tuvu valsts Parlamenta ēkai. Saskaņā ar dažādiem ziņojumiem, tuneļi šīs metro stacijas tuvuma savieno māju ar metro un tika būvēti kā slepenas patversmes speciāli politiskajai elitei.

12. Ukraina ir arī Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Tā punkts atrodas Ukrainas teritorijā netālu no Rakiva un Zakarpatia apgabaliem. Jau 1887. gadā toreizējās Austroungārija speciālisti bija noteikuši šo vidus punktu un novietojuši tajā mērniecības zīmi ar marķējumu latīņu valodā.

13. Ukraina pati pēc savas iniciatīvas atteicās būt ar trešo lielāko kodolieroču arsenālu pasaulē. Neatkarības deklarācijas brīdī Ukrainā bija vairāk nekā tūkstotis kodolgalviņu un tai piederēja trešais lielākais kodolieroču potenciāls pēc Krievijas un Amerikas. Šīs kaujas galviņas un raķetes tika nodotas Krievijai iznicināšanai. Par atbildi saņemot paprāvu naudas summu par atbruņošanos, kā arī drošības garantijas no pārējām kodolvalstīm.

14. Ukraiņi var lepoties arī ar Trembitu, kas ir garākais mūzikas instrumentu pasaulē. Tā ir ļoti gara caurule, kas vēsturiski visbiežāk tika iecienīta Hutsul tautas cilvēku starpā Karpatu kalnos.

15. Ukraiņi reti smaida publiski, smaids nav daļa no vienkārša sveiciena, tomēr pēc dabas viņi ir ļoti sirsnīgs un viesmīlīgi cilvēki, ja izdodas viņus iepazīt tuvāk.

Ar ko pasaulei ir zināma Ukraina?

Pirmām kārtām, pasaules mērogā Ukraina ir slavena ar savām ļoti skaistajām meitenēm un sievietēm. Šim uzskatam ir ne tikai taisnība ne tikai Rietumu sabiedrībā, bet, piemēram, arī Ķīnā. Ķīnas iedzīvotājiem ir pieejams realitātes šovs, kurā ukraiņu meitenēm ir iespēja izvirzīt savu kandidatūru, lai iepazītos ar jauniem ķīniešu jauniešiem vai pat šova beigās noslēgt laulību.

Nesen Ukraina daudz tika pieminēta starptautiskā mērogā saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainas valsts Austrumu daļā, un lidmašīnas mistisko avāriju un visu pasažieru bojāeju Ukrainas teritorijā. Saistīts ar šiem un citiem precedentiem, Ukraina ir pazīstama ar savu politisko nestabilitāti, ieskaitot Oranžo revolūciju. Oranžā revolūcija bija virkne protestu un politisko notikumu, kas risinājās Ukrainā no 2004. gada novembra līdz 2005. gada janvāra mēnesim. Šī revolūcija sekoja uzreiz pēc balsojuma vēlēšanās par 2004. gada Ukrainas prezidentu. Tika apgalvots, ka vēlēšanās notikusi ievērojama korupcija un vēlētāju iebiedēšana. Kijeva, Ukrainas galvaspilsēta, bija centrālais Oranžās revolūcijas kampaņas pretestību punkts, ar tūkstošiem protestētāju ejot demonstrācijās katru dienu.

Ukraina pasaulē ir labi pazīstama arī ar savu nacionālo virtuvi, galvenokārt, boršču, kas ir sarkanas zupas veids, ļoti izplatīts daudzviet Austrumeiropā, un pildītiem, vārītiem miltu izstrādājumiem – vareņikiem.

Eksporta jomā Ukraina ir salīdzinoši zināma ar tās kviešu eksportu. Kvieši ir arī saistīti ar Ukrainas karoga dzeltenās krāsas daļu, simbolizējot labību un pārticību. Ukraina ir slavena ar savu lauksaimniecisko ražošanu, it īpaši, saulespuķēm un kviešiem. Ukrainu reizēm dēvē arī par Eiropas “Maize grozu”. Ieņēmumi no lauksaimniecības eksporta Ukrainā tiek lēsta ap 6 miljardi eiro apmērā.

Ukrainai pieder pasaules lielākās mangāna rūdas rezerves, kas veido 11% no visas pasaules noguldījumiem. 32% no pasaules mangāna produkcijas notiek tieši Ukrainā. Mangāns ir samērā izplatīts elements, kas atrodams zemes garozā. Nozīmīgākās un lielākās mangāna rūdu atradnes ir ne tikai Ukrainā, bet arī Gruzijā, Urālos, Indijā, Brazīlijā, Dienvidāfrikā un Rietumāfrikā. Mangāna rūda satur dzelzs oksīdu piemaisījumus, ko bieži izmanto rūpniecībā, piemēram, melnajā metalurģijā tas tiek izmantots kā dezoksidantu, jo aktīvi saista sēru, skābekli, un oglekli. Pavisam attīstītu mangānu visbiežāk lieto tieši krāsaino sakausējumu leģēšanai.

Diemžēl, Ukrainu visā pasaulē pazīst arī pēc Černobiļas notikumiem, kuri norisinājās pirms 30 gadiem. Černobiļa ir pilsēta Ukrainā, kuras daļa tagad sastāv no strikti ierobežotas Černobiļas aizlieguma zonas. Tā atrodas ziemeļu Kijevas apgabalā, aptuveni 90 km uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Kijevas, netālu no robežas ar Baltkrieviju. Pilsēta kādreiz bija Černobiļas rajona administratīvais centrs. Černobiļas pilsētā šobrīd vēl joprojām dzīvo aptuveni 704 iedzīvotāji, salīdzinājumam – pirms evakuācijas to apdzīvoja 14000 iedzīvotāju. Pilsēta tika evakuēta 1986. gada 27. aprīlī sakarā ar katastrofu Černobiļas atomelektrostacijā, kas ir vislielākā katastrofa kodolavāriju vēsturē. Negadījuma brīdī konstatēti 2 nāves gadījumi uzreiz pēc sprādziena un vēl reģistrētas 29 ugunsdzēsēju un darbinieku nāves vairākas dienas un mēnešus vēlāk, kuras iestājās no akūta radiācijas sindroma.

Sporta arēnā Ukraina ir slavena ar brāļiem Klitschko, smagā boksa čempioniem. Ir vērts atzīmēt, ka Vitali Klitschko bija pirmais profesionālā boksa pasaules čempions, kurš ir ieguvis arī doktora grādu. Vēl slavens vārds ir Andriy Schevchenko, futbolists, kurš spēlējis tādās komandās kā AC Milan un Chelsea FC.

Iespaidīgs ir arī ukraiņu tautas lasītprasmes līmenis, kas Ukrainā sasniedz augstos 99,7 procentus. Ap 70% visu valsts iedzīvotāju dzīvo tieši pilsētu teritorijās.