Kādi ir ukraiņi?

Ukraiņi ir austrumslāvu nācija, tāpēc nereti ukraiņi pēc etniskās piederības tiek pieskaitīti krieviem, uzskatot, ka šīm tautām ir teju vienādas kultūras vērtības, tradīcijas un arī rakstura īpašības, taču patiesībā tā nav. Tiesa, šīs kultūras ir diezgan tuvas, taču ukraiņi un krievi noteikti nav līdzīgi pēc sava rakstura un mentalitātes. Kādi tad ir ukraiņi un ko no viņiem varam sagaidīt?

Dāsni un viesmīlīgi

Jāsaka, ka dāsnums un viesmīlība ukraiņiem tiešām ir vienā līmenī ar krieviem. Šī tauta ir izteikti viesmīlīga. Vienmēr ciemiņiem tiks piedāvāts kas ēdams un dzerams, pat tad, ja apciemojums nav plānots un gaidīts. Ukraiņi vienmēr viesiem liek justies kā mājās. Ļoti nepieklājīgi ukraiņiem skaitās ēst vieniem, nepacienājot citus. Aizejot, parasti tiek piedāvāts ēdiens arī līdzi ņemšanai.

Ļoti haotiski

Ukraiņi ir arī haotiski un nepunktuāli. Tas parasti vairāk ir raksturīgs dienvidu tautām, taču arī ukraiņiem šī īpašība ir izteikta. Ukraiņiem nereti mēdz būt grūtības ar sava darba organizēšanu, tāpēc kavēšana ir ierasta prakse. Lai ukraiņi spētu veikt darbu tiešām efektīvi, viņiem ir nepieciešama stinga vadība, kas norāda ko un kā darīt –  par to variet lasīt šajā Mexikas portālā http://www.mcredit.mx/prestamos-en-linea-sin-buro/.

Bieži netur doto vārdu

Diemžēl ukraiņi bieži netur savus solījumus, taču tas nav ļaunprātīgos nolūkos. Tas ir saistīts ar jau iepriekš pieminēto haotismu. Ukraiņi var mainīt domas desmit reizes vienā dienā, tāpēc arī viņiem rodas problēmas ar solījumu turēšanu. Ja gadās kārtot kādas darīšanas ar ukraiņiem, tad ziniet – solījums viņiem vēl nenozīmē, ka tas tiešām tiks paveikts.

Noslēgti

Ukraiņi ir arī visai noslēgta tauta. Varētu šķist, ka tas neiet kopā ar iepriekš minēto, par izslavēto ukraiņu viesmīlību, taču tā nav. Ukraiņi nav nīgri un nejauki, taču paši klāt nenāks un sarunu neuzsāks. Ja jums ko vajadzēs un vērsīsieties pie ukraiņa ar konkrētu jautājumu, viņš jums noteikti ar prieku palīdzēs, taču pamatā ukraiņi ir intraverti un nav pārāk komunikabli. Ukraiņi atveras tikai noteiktā, labi zināmā kompānijā.

Mēdz nepieņemt citādo

Ukraiņi ir arī visnotaļ konservatīvi un viņiem ir grūti pieņemt kaut ko jaunu un atšķirīgu. Diemžēl, tas nereti izpaužas arī kā rasisms, jo Ukrainā pārsvarā dzīvo tikai baltās rases pārstāvji. Tāpat, daudzi ukraiņi mēdz būt nacionālisti – personal. Būtībā tas nav slikti, taču daudzi ukraiņi tāpēc nemācās svešvalodas. Piemēram, ar angļu valodu Ukrainā varat netikt cauri, jo daudzi to nezina vai zina ļoti zemā līmenī.

Atšķirīgi

Protams, viss augstāk minētais nav attecināms uz pilnīgi katru ukraini. Katrs cilvēks ir citādākas ar savām rakstura īpašībām. To īpaši var attiecināt tieši uz ukraiņiem, jo šai nācijai ir ļoti cena izcelsmes vēsture un ukraiņi nāk no dažādām etniskajām grupām.

Vai ir droši doties uz Ukrainu?

Ukraina ir ļoti skaista valsts ar unikālu dabu un vienreizēju kultūras mantojumu, kas vienmēr ir piesaistījusi tūristu uzmanību, taču, saistībā ar nemieriem un militārajiem konfliktiem, kas risinās Ukrainas teritorijā kopš 2014. gada, ceļotāji uz šo valsti dodas nelabprāt. Cilvēki baidās par savu drošību un pat dzīvību. Tāpēc labāk izvēlas citus ceļojumu galamērķus. Kā tad īsti ir, vai ir droši doties uz Ukrainu vai tomēr nē, kāda ir pašreizējā situācija valstī un kas jāņem vērā, dodoties uz Ukrainu.

Ukrainas teritorijā patiešām norisinās militārie konflikti, ko var uzskatīt par karadarbību, taču tas neattiecas uz visu valsts teritoriju. Ukrainas austrumu daļā, kā, piemēram, Doņeckā un Luganskā, pašlaik norisinās aktīvi militāri uzbrukumi un låne penger, tāpēc uz šīm vietām doties pavisam noteikti nav droši un to darīt nebūtu vēlams nekādos apstākļos. Arī gaisa satiksme virs šīs zonas ir apturēta. Ukrainas austrumu daļai kopumā vajadzētu mest līkumu, taču Ukraina ir liela valsts, līdz ar to, karadarbība konkrētās zonās neliedz apmeklēt valsts reģionus, kuros karadarbība nenotiek. Piemēram, Ukrainas galvaspilsēta Kijeva, kas ir tūristu iecienītākais galamērķis, ir pilnībā droša zona. Kijevā un tās apkārtnē rit pavisam normāla ikdienišķa dzīve. Cilvēki staigā apkārt, apmeklē pasākumus, dodas uz kafejnīcām un citām publiskām iestādēm utt. Nonākot Kijevā, nekas neliecina par to, ka valstī norisinātos jebkāda militāra darbība, ja nu vienīgi publiskās fotoizstādes un, kas vēsta par notikumiem valsts austrumu reģionos un aicinājumi ziedot karadarbības upuriem.

Tomēr, par spīti tam, ka daļā valsts nekādas briesmas nedraud, tūristiem šī valsts vairs uzticību neievieš, jo kas gan liedz karadarbībai izplesties? Saprotot, kāda ir patiesā situācija Ukrainā un apzinoties, ka karadarbība nav skārusi visu valsti vēl nedod viennozīmīgu atbildi uz jautājumu, vai ir droši ceļot uz Ukrainu? Vairums tūristu, kas nesen ir bijuši Ukrainas mierīgajā daļā, atbildēs, ka tas ir droši, vēl jo vairāk, tagad drošības sajūta ir daudz lielāka kā jebkad agrāk. Valstī ir izsludināts trauksmes līmenis un sms lån på dagen, līdz ar to, tiek pastiprināti piedomāts pie drošības. Uz ielām ir izvietotas policijas un armijas ekipāžas. Tiek pastiprināti piedomāts pie tā, lai neizceltos nekādi nemieri un valstī viss ritētu ierasto gaitu.

Tātad kopumā viss ir droši un uz Ukrainas mierīgajām teritorijām var doties ikviens, taču, zināma piesardzība ir jāievēro. Tas neattiecas uz uzmanīšanos no militāriem iebrukumiem vai karadarbības sākšanos, jo šāda iesēja ir patiešām niecīga. Tik pat labi, karadarbība var tikt uzsāka jebkurā citā valstī, kur nekādi militāri konflikti pašlaik nenorisinās, tomēr, vats ir cietusi un politiskā situācija ir saspīlēta, tāpēc nevajadzētu skaļi izteikties par Ukrainas konfliktiem. Kādam jūsu teiktais var nepatikt, kas var izraisīt asas diskusijas un pat strīdus. Ja dodieties uz Ukrainu, esiet parasts tūrists. Cilvēki Ukrainā kopumā ir ļoti draudzīgi un pretimnākoši, tāpēc nav jāsatraucas par to, ka varbūt nāksies kādam pajautāt norādes vai uzzināt kādu citu informāciju. Ja jūs būsiet draudzīgs pret vietējiem, viņi būs draudzīgi pret jums.

Ir jāsaprot, ka ceļošana vienmēr saistās ar zināmu risku, jo katrai vietai un kultūrai ir savas īpatnības un konkrēta politiskā un ekonomiskā situācija, kas lån på dagen uten kredittsjekk. Arī valstī, kurā nav nekādu militāru uzbrukumu vai teroraktu draudu, var nākties saskarties ar nepatīkamām un pat bīstamām situācijām. Ukrainas centrālā un rietumu daļa ir tik pat drošas kā jebkura cita valsts, kurā nenotiek atklāti konflikti, tomēr zināma piesardzība ir jāievēro un nedrīkst tīši provocēt valsts iedzīvotājus vai citus apkārtējos.

Ukrainas uzvara Eirovīzijā

2016. gada maija mēnesī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušajā “Eirovīzijas dziesmu konkursā” pārliecinoši uzvarēja ukraiņu pārstāve Džamala ar izpildīto dziesmu, kuras nosaukums bija “1944”. Kopumā vēl bez Ukrainas starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalījās vēl 42 citas dalībvalstis, no kurām 26 tika izvirzītas dalībai finālā, tai skaitā ukrainiete Džamala, ko Spāniski mēdz dēvēt par aizdevumu lielzemi. Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss 2016. gadā norisinās nu jau 61. reizi (vai 41 ja neņem vērā pirmās 20). Džamalas dziesma “1944” pēc savas uzvaras raisīja neskaitāmas politiskas diskusijas, jo dziesmas stāsts ir par Krimas tatāru deportāciju 1944. gadā, ko tur īstenoja Padomju Savienības vara un Staļins. Lai arī pašā dziesmas tekstā nav minēta Krimas pussalas, kas pieder Ukrainai, nesenā okupācija un aneksija, ko īstenoja Krievija, tomēr nenoliedzami bija tas, ka dziedātājas Džamalas izvēlēšanās kā Ukrainas pārstāvi Eirovīzijas dziesmu konkursam tikai veicināja uzmanības pievēršanu pirms dieviem gadiem notikušajai aneksijai. Kā arī pievērsa uzmanību Krievijas valsts varas un iestāžu veiktajiem Krimas tatāru apspiešanas pasākumiem. Pēc Eirovīzijas uzvaras, kāds no Ukrainas parlamenta deputātiem Ukrainas centrālā radio raidījumā izteicās, ka nākamgad, kad Ukrainā tiks organizēta un notiekos Eirovīzija, šajā konkursā drīkstēs piedalīties tikai tie Krievijas izpildītāji un mākslinieki, kuri atbalstīs un sapratīs politisko nostāju, ka Krimas aneksija un līdz ar Donbasa daļas okupācija ir bijis noziegums pret ukraiņu tautu. Saskaņā ar viņa izteikumiem, Kijeva izsniegs atļauju konkursā uzstāties tikai tiem Eirovīzijas māksliniekiem, kuri atsakās atbalstīt Krievijas agresīvo politiku Krimas sakarā un kopumā nevēlas apvainot Ukrainas tautas nacionālās un patriotiskās jūtas.

Šis pats Ukrainas parlamenta deputāts arī minēja, ka Kijevā ir apstiprināts vairāku Krievijas kultūras skatuves dalībnieku, tā saucamais, melnais saraksts, ar cilvēkiem, kuri spēj radīt draudus Ukrainas nacionālajai drošībai. Šis saraksts pašu pirmo reizi tika publicēts 2015. gada vasaras beigās un ietvēra 14 personas, kā piemēram, krievu dziedātājus Grigoriju Lepsu, Oļegu Gazmanovu, Josifu Kobzonu, krievu aktierus Mihailu Bojarski, Sergeju Bezrukovu, Mihailu Porečenkovu, kā arī par neseno Krievijas pilsoni tapušais franču kino aktieris Žerārs Depardjē. Laikam ejot saraksts tika papildināts ar vēl pāris personāžiem un tajā iekļāva arī Natāliju Varleju, Dmitriju Hatarjanu, Valentīnu Talizinu un daudzus citus. Uz šo brīdi minētajā Ukrainas melnajā sarakstā ir teju 83 mākslinieki un izpildītāji no Krievijas.

Interesanti, ka tajā pat laikā 2016. gada Eirovīzijas konkursā Krievijas pārstāvis Sergejs Lazarevs ar savu izpildīto dziesmu “You Are the Only One” (tulkojumā no angļu valodas “Tu esi vienīgā”) ierindojās tika 3. vietā, lai gan konkursa bukmeikeri veica prognozes par krievu mūziķa pārliecinošu uzvaru šī gada konkursā. Pēc konkursa uz ielas uzrunātie Krievijas valsts iedzīvotāji pauda viedokli, ka konkursa balsojumu pārāk daudz ietekmēja nesenie notikumi Ukrainā.

Informācija iepriekš minētajam paragrāfam ņemta no šīs portāla – kreditos247.es

Runājot par pašu dziesmu konkursu, tā dalībvalstu rezultātus šajā konkursā veido piecdesmit procenti žūrijas balsojuma un piecdesmit procenti konkursa tiešsaistes skatītāju balsojums. Šogad bija kāda atšķirība no iepriekšējiem gadiem, proti, laikā, kad tika nosaukti valstu kopējie vērtējumi par izpildītajām dziesmām, vispirms tika atspoguļots tieši žūrijas vērtējums, bet tikai pēc tam sekoja tiešsaistes skatītāju balsojuma rezultāti, kas tika saskaitīti kopā visām valstīm. Jau pēc žūrijas balsojuma konkursa līdere bija Austrālija, kam pa pēdām sekoja konkursa kopējā uzvarētāja Ukraina, pēc tam arī Francija, Malta un Krievija. Mūsu pašu Latvija pēc žūrijas vērtējuma ieņēma 15. vietu.

Pasaulē slaveni ukraiņi

Neatkarīgā Ukraina patiesībā ir ļoti jauna valsts. Pēc Padomju varas sabrukuma Ukrainas tautai nācās veidot savu valsti no jauna. Daudzi no Ukrainas iedzīvotājiem kara laikos tika padzīti no savas valsts, lai strādātu ārzemēs, lai slavētu citas valstis, vai lai drošībā izaudzinātu savus bērnus un mazbērnu, kuru talanti nu jau ir pazīstami visā pasaulē. Pasaule ne vienmēr zina, ka daži ļoti slaveni cilvēki patiesībā ir ukraiņu izcelsmes. Tālāk apskatīsim dažādus pasaulē slavenus cilvēkus, kuru izcelsme ir saistīta ar Ukrainu.

Igor Sikorsky – slavens inženieris pikalaina heti, helikoptera izgudrotājs, dzimis Kijevā, studējis un strādājis Ukrainā ilgu laiku pirms imigrēja uz ASV. Viņa pirmie koncepti helikoptera izgudrošanai tika izstrādāti Ukrainā.

Yuri Kondratyuk – pionieris astronautikas un kosmosa lidojuma jomā. Viņš bija pirmais, kurš veica detalizētus aprēķinus tam, kas ir nepieciešams lidojumam no Zemes līdz Mēnesim un atpakaļ. Dzimis un studējis Ukrainā.

Selman Abraham Waksman – amerikāņu mikrobiologs. Saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā par pirmās efektīvās antibiotikas atklāšanu cīņā pret tuberkulozi, dzimis un studējis Ukrainā.

Konstantin Pavlovich Buteyko – radījis efektīvu metodi, lai ārstētu astmu, dzimis Ukrainā.

Ivan Horbachevsky – Ukrainā dzimis slavenais ķīmiķis, kurš bija pirmais, kurš spēja sintezēt glicīnu.

Milla Jovovich – slavenā amerikāņu aktrise un modele, labi zināma ar savu lomu filmās “The Fifth Element” un “Resident Evil”. Milla ir dzimusi Kijevā, Ukrainā, un viņas māte ir ukrainiete.

Olga Kurylenko – dzimusi Ukrainā, pasaulē visvairāk pazīstama kā Bonda meitene 22. Džeimsa Bonda filmā “Quantum of Solace”.

Steven Spielberg – labi pazīstams amerikāņu režisors un producents, kura vecvecāki ir no Ukrainas.

Mila Kunis – šī amerikāņu aktrise ir ukraiņu izcelsmes, vēl joprojām pārvalda šo valodu, ir dzimusi Kijevā, Ukrainā.

Michael Kenneth Mann – amerikāņu režisors un producents, zināms ar tādām filmām kā “Aviator” un “Hancock”. Viņa tēvs ir no Ukrainas.

Héctor Eduardo Babenco – Brazīlijas aktieris, filmu režisors un producents, kura tēvs ir no Ukrainas.

Sergejs Prokofjevs – viens no grandiozākajiem 20. gadsimta komponistiem, dzimis Ukrainā.

Bill Evans – viens no slavenākajiem amerikāņu džeza pianistiem, viņa māte ir no Ukrainas.

Nikolajs Gogolis – krievu rakstnieks, humorists un dramaturgs, kuram bija liela ietekme uz krievu literatūru un pat krievu valodu. Pats dzimis un ilgi dzīvojis tieši Ukrainā.

Anna Ahmatova – krievu / padomju laiku dzejniece, ar lielu ietekmi krievu dzejā, dzimusi Ukrainā.

Mihails Gorbačovs – pēdējais Padomju Savienības prezidents. Viņš palīdzēja apvienot Austrumu un Rietumu Vāciju ar savu lēmumu neiejaukties, kad Berlīnes mūris tika sadalīts 1989. gadā Viņa māte ir no Ukrainas.

Moshe Sharett – otrais Izraēlas premjerministrs, dzimis Ukrainā.

Levi Eshkol – trešais Izraēlas premjerministrs, dzimis un studējis Ukrainā.

Ray Hnatyshyn – kalpoja kā ģenerālgubernators Kanādā līdz 1995. gadam, viņa tēvs ir no Ukrainas tēvs.

Gleb Kotelnikov – mugursomas izpletņa izgudrotājs koroton pikavippi, dzimis Krievijā, taču savu izglītību un idejas izgudrojuma ieguvis tieši Kijevā, Ukrainā.

Leonid Stadnik – pasaulē garākais cilvēks. Veterinārārsts, kurš apgalvo, ka ir 2,54 metru garš, par aptuveni 18 cm garāks nekā pašreizējā Guinness pasaules rekordists. Diemžēl, Leonīds atsakās ļaut sevi mērīt, apgalvojot, ka viņš nevēlas nekādu publicitāti un vēlas dzīvot mierīgu dzīvi. 200 kg smagā vīrieša neparastā izaugsme ir rezultāts izoperējot audzēju viņa hipofīzē, kas izraisījis lielu daudzumu augšanas hormonu izdalīšanos.

Šis ir tikai neliels ieskats sarakstā ar pasaulē slaveniem cilvēkiem, kuri dzimuši Ukrainā vai kuru senči nāk no mūsdienu Ukrainas teritorijas.

Ukrainas karoga izcelsme

Ir pieņemts, ka valsts karogs ir viens no valsts simboliem. Katrai valstij tas ir noteiktas formas un visbiežāk tieši taisnstūrveida, tajā var būt izmantotas ļoti dažādas vai tikai viena vai divas krāsas un reizēm pievienoti arī dažādi citi simboli. Praktiski tas ir izgatavots no auduma gabala attiecīgajās valsts krāsās imprumut rapid. Karogus valsts iedzīvotāji paceļ karogu mastos vai karogu kātos, lai svinētu valsts svētkos un arī citās situācijās, piemēram, svarīgu ārvalstu amatpersonu vizīšu laikā un tamlīdzīgi. Karogi galvenokārt tiek izmantoti konkrētās valsts simbolizēšanai. Pasaulē ir aptuveni 200 valstis un tām visām ir savi nacionālie karogi.

Ukrainas karogs ir divkrāsains – zils ar zeltaini dzeltenu krāsu, kas izkrāso karogu horizontāli vienādās divās svītrās. Karoga attiecība augstums pret platumu ir 2:3. Ukrainas karogs, kāds tas ir šodien, oficiāli kā valsts karogs tika pieņemts ar Ukrainas Augstākās Padomes lēmumu (Augstākā Rada, Ukrainas likumdevējs) 1992. gadā. Tiek skaidrots, ka zeltaini dzeltenā krāsa simbolizē kviešu laukus un zilā krāsa pārstāv debesis, kalnus un upes Ukrainā. Karoga izvēle balstītas uz agrīnās Ukrainas iepriekšējiem valstu karogiem. Karoga simbolisms saistībā ar dzelteniem, bezrobežu kviešu laukiem un zilām, skaidrām un mierīgām debesīm ir tautā neoficiāli piešķirts un vispopulārākais. Tomēr ir arī otrs simbolisma skaidrojuma variants – zilā un dzeltenā krāsa ir arī uz valsts ģerboņa, kurā attēlots vairogs un šķēps.

19. gadsimtā teritorija, kuru apdzīvoja rutēnieši (ar tādu vārdu toreiz bija zināmi ukraiņi) tika dalīta starp Krieviju un Austrijas impēriju. Ukraiņi kā vairākums bija sastopami tikai austrumu daļās šīs teritorijas. Tolaik virs šīs teritorijas plīvoja trīs karogi. Ukrainas karoga pirmsākumus var izsekot atpakaļ līdz pat Augstākās rutēniešu padomes sanāksmei Ļvovā 1848. gada oktobrī. Sanāksmē tika pieņemta ukraiņu nacionālā emblēma jeb ģerbonis. Tajā tika attēlota nikna zelta krāsas lauva uz zila fona. Tajā pašā laikā gaiši zilā un dzeltenā krāsa tika pieņemta kā Ukrainas valsts oficiālās krāsas. Par karogiem tika izmantoti gan zeltā kronētā lauva uz gaiši zilā fona, gan arī dzeltenais pāri gaiši zilajam. Ukraiņiem šīs krāsas kļuva ļoti populāras visās Ukrainas platībās un teritorijās, tai skaitā tajās, kas bija Krievijas sastāvā, taču krāsu secība karogos nebija stabila.

Pirmā iespēja ukraiņiem pieņemt zilās un dzeltenās krāsas karogu kā valsts karogu nāca līdz ar Austrijas un Krievijas impērijas sabrukumu, 1917. novembrī pasludinot šo karogu par Ukrainas valsts nacionālo simbolu, lai arī toreiz Ukrainas republikas tika plānota kā daļa no Krievijas Federācijas. Tomēr, ņemot vērā boļševiku varas pārņemšanu Krievijā un Ukrainā uzsākto karu, Ukrainas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 22.janvārī. Tajā pašā dienā tika pieņemts lēmums par valsts karogu minētajās dzelteni zilajās krāsās.

Vēlāk komunisma laikā gaiši zilais un dzeltenais Ukrainas karogs (credit doar cu buletinul) tika gandrīz aizmirsts valsts austrumu un centrālajās daļās, kuras piederēja PSRS varai. Rietumu Ukrainā, kas bija daļa no Polijas, karogs tika izmantots ilgāku laiku un atmiņas par to vēl arvien izdzīvoja. Neskatoties uz Staļina nacionālistu vajāšanu, gaiši zilais un dzeltenais Ukrainas karogs ik pa reizei tika izrādīts demonstrāciju laikā, par to gan draudēja ļoti bargs sods. Gadus vēlāk karogs atkal kļuva par neatkarīgas Ukrainas valsts simbolu. Otra valsts simbols, kuru šobrīd iespējams ieraudzīt arī uz jauno Ukrainas kapeiku monētām, tika ieviests 1996. gada septembrī – simbolu ar nosaukumu “Tryzub” ieskauj kviešu labības un ozollapu vainags.

Paldies par informāciju rakstā jāsaka mūsu sponsoram – credit247.ro

Kas jāzina dodoties ceļojumā uz Ukrainu?

Ukraina ir valsts ar galvaspilsētu Kijevu, pati valsts atrodas Austrumeiropā un platības ziņā ir viena no lielākajām valstīm Eiropā. Tā ir arī Latvijas kaimiņvalsts Baltkrievijas blakus esošā valsts. Ukraina pasaulē ir pazīstama ne tikai ar virkni izciliem literatūras, inženierzinātņu un sporta pārstāvjiem, bet arī ar nesenajām politiskajām pārmaiņām, kuras sākās 2013. gada nogalē un noveda pie Ukrainas konfrontācijas ar tās lielāko kaimiņvalsti Krieviju. Taču neskatoties uz to, Ukraina vēl joprojām pievilina tūristus ar tās populārākajiem tūrisma objektiem, piemēram, Sofijas katedrāli un Vladimira klosteri Kijevā, Karpatu kalniem, Pečerskaju Lavru, Krimas pilsētu – Jaltu, Alupku, Sevastopoli, Voroncova un Livādijas pilīm, Nikitas botānisko dārzu, kurā ir vairāk nekā 15 tūkstošu dažādu augu sugu un daudziem citiem. Ņemot vērā politisko situāciju Ukrainā šobrīd – Rietumukraina ir visdrošākā vieta, kur doties brīvdienās. Lai dotos uz Ukrainu brīvdienas, Latvijas iedzīvotājiem ceļojuma vīza nav nepieciešama.

Ja izvēlaties ceļojumā doties ar auto caur Poliju, tad ar šo transporta līdzekli līdz Ļvovai no Rīgas nokļūsiet aptuveni piecpadsmit līdz sešpadsmit stundu laikā. Būs jāparūpējas par vairākiem šoferiem, kas ik pēc 3 stundām braukšanas varētu savā starpā mainīties. Galvenie autoceļi Rietumukrainā ir labā stāvoklī un visai sakārtoti, piemēram, ceļš no Latvijas robežas uz Ļvovu. Runājot par valstu robežām – jārēķinās ar iespējamu stāvēšanu uz Polijas un Ukrainas robežas, it īpaši, braucot atpakaļceļā, jo iebraucot Eiropas Savienībā gaidīšana uz šo valstu robežām var ilgt pat pāris stundas.

Ja plānojat palikt Ļvovas pilsētā, tad jāsaka, ka tā būs visvairāk piemērota tieši nesteidzīgām brīvdienām, piemēram, varat nodoties vēdera priekiem, gastronomiskām baudām un priecēt acis ar dažādos kultūru pieminekļos. Cenas precēm un pakalpojumiem Ukrainā šobrīd ir vienas no pašām zemākajām visā Eiropā. Viesnīcas istabiņas vai apartamentus pilsētā var noīrēt sākot no 10 līdz 20 eiro par vienu nakti. Ļvovas vecpilsētai ir iespējams izbraukt cauri ar tās sabiedrisko transportu – tramvaju, brauciens tajā jums izmaksās vien 7 euro centus. Pusdienas plaši pieejamās kafejnīcās un vietējās ēstuvēs jums izmaksā pavisam lēti, kārtīgi paēduši jutīsieties jau sākot no 2 eiro. Patīkams novērojums ir tas, ka ukraiņi ir laipni, atsaucīgi un izglītoti, viņi spēj sarunāties gan angliski, gan arī krieviski un ir ļoti viesmīlīgi.

Ja no Ļvovas tālāk plānojat dodies uz Karpatu kalniem kādā no pārgājieniem, tad jums jāzina, ka Karpati no Ļvovas pilsētas ir aptuveni 4,5 stundu auto brauciena attālumā. Diemžēl kalnu rajonos ceļu stāvoklis un segums ir aizvien sliktāks, tas noteikti jāņem vērā izvēloties braukšanas ātrums. Tomēr no pozitīvās puses – noteikti priecēs Ukrainas zemās benzīna un gāzes cenas. Karpatos ieteicams ir uzkāpt tā augstākajā Ukrainas pusē esošajā virsotnē – Hoverlā, šī virsotne atrodas 2061 metrus virs jūras līmeņa. Augšā un lejā kāpjot kopā noiesiet aptuveni 8 kilometrus un laika ziņā tas varētu aizņemt mazliet vairāk kā 5 stundas. Karpatos kopumā ir pieejami tiešām daudz dažādu kalnu maršrutu visa līmeņa entuziastiem, skats no kalnu virsotnes nenoliedzami spēs apburt ikvienu. No dažām kalnu virsotnēm pat saskatāma Rumānijas valsts robeža. Tāpat kā Ļvovā, arī Karpatos viesu nami viesnīcas un apartamenti neizmaksā nekādas lielās bagātības – maksimums līdz 10 eiro (parasti 3 līdz 5 eiro) no viena cilvēka kopā ar cenā iekļautām brokastīm un vakariņām. Vai nav patīkami? Jums noteikti nebūs nepieciešams ļoti liels budžets ceļojumam uz Ukrainu.

Nezināmi fakti par Ukrainu

Pēdējos gados par Ukrainu ir dzirdēts daudz, lielākoties, saistībā ar tās politisko skatuvi un nemieriem. Taču šoreiz no tā visa atkāpsimies un atspoguļosim faktus, kurus iespējams jūs vēl nemaz nezināt par Ukrainu un tās iedzīvotājiem un tautiešiem. Lūk, saraksts ar interesantākajiem:

1. Ukraina ir lielākā valsts Eiropā (ja mēs neieskaitām Krieviju) un 44. lielākā pasaulē;

2. Tā ir izgatavojusi smagāko sudraba monētu pasaulē, monēta tika izlaista apgrozība 2006. gadā un sastāvēja no 1000 gramiem tīra sudraba.

3. Ukrainā būvē pasaulē lielākās lidmašīnas “Antonov AN-225 Mryia”, kas var pārvadāt gaisā līdz pat 559577 mārciņām smaguma.

4. Ukrainā lielā cieņā ir hamburgeri un McDonald’s. Jā, tieši šajā valstī ir pasaulē trešais lielākais ātrās ēdināšanas restorāns McDonald’s, kurā ikdienā tiek apkalpoti divi miljoni pasūtījumu. Tas atrodas Kievā, netālu no centrālās stacijas.

5. Ukraiņi noteikti nav lielākie ceļotāji pasaulē. 77 procenti ukraiņu nekad nav bijuši ārzemēs, bet 36 procenti ukraiņu nekad nav bijuši pat ārpus sava reģiona.

6. Pasaules slavenā itāļu operas dziesma “O Sole Mio” tika sarakstīta Odesas pilsētā, Ukrainā. Tā tiek uzskatīta par neapoliešu dziesmu, kas tika sarakstīta konkursam festivāla “Piedigrotta” ietvaros 1830. gadā Neapolē, Itālijā. Dziesmu “O Sole Mi” 1898. gadā sacerēja komponists Eduardo Di Capua, kurš tobrīd atradās Odesā (mūsdienu Ukrainā).

7. Ukraiņiem pieder īsākā pilsētas galvenā iela. Kreščatuka iela Kijevā ir īsākā, taču visplatākā galvenā pilsēta iela pasaulē, ar kopējo garumu vien 1,2 kilometri.

8. Pirmā un vissenāk darbojošā augstskola Austrumeiropā arī atrodas Ukrainā. Atvērta studentiem 1576. gadā, Valsts universitāte Ostroha akadēmija ir pēctece Ostroha slāvu, grieķu un latīņu akadēmijai, pirmajai augstskolai Austrumeiropā.

9. Ukraina ir viena no lielākajiem graudu eksportētājiem pasaulē, sākot ar 2011. gadu, Ukraina ir bijusi starp pasaules 3. lielākajiem graudu eksportētajiem.

10. Ukrainā valda demogrāfiskā krīze jau kopš 1980. gada, tās augsto mirstību skaitļu un zemās dzimstības dēļ. Iedzīvotāju skaits šī iemesla dēļ sarūk par vairāk nekā 150000 cilvēkiem gadā.

11. Šajā valstī izbūvēts un darbojas pati dziļākā metro stacija pasaulē. Metro stacija Arsenaļnaja atrodas Kijevā un ar tās 105 metru dziļumu ir dziļākais metro pasaulē. Pati stacija tika uzcelta jau 1960. gadā, ļoti tuvu valsts Parlamenta ēkai. Saskaņā ar dažādiem ziņojumiem, tuneļi šīs metro stacijas tuvuma savieno māju ar metro un tika būvēti kā slepenas patversmes speciāli politiskajai elitei.

12. Ukraina ir arī Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Tā punkts atrodas Ukrainas teritorijā netālu no Rakiva un Zakarpatia apgabaliem. Jau 1887. gadā toreizējās Austroungārija speciālisti bija noteikuši šo vidus punktu un novietojuši tajā mērniecības zīmi ar marķējumu latīņu valodā.

13. Ukraina pati pēc savas iniciatīvas atteicās būt ar trešo lielāko kodolieroču arsenālu pasaulē. Neatkarības deklarācijas brīdī Ukrainā bija vairāk nekā tūkstotis kodolgalviņu un tai piederēja trešais lielākais kodolieroču potenciāls pēc Krievijas un Amerikas. Šīs kaujas galviņas un raķetes tika nodotas Krievijai iznicināšanai. Par atbildi saņemot paprāvu naudas summu par atbruņošanos, kā arī drošības garantijas no pārējām kodolvalstīm.

14. Ukraiņi var lepoties arī ar Trembitu, kas ir garākais mūzikas instrumentu pasaulē. Tā ir ļoti gara caurule, kas vēsturiski visbiežāk tika iecienīta Hutsul tautas cilvēku starpā Karpatu kalnos.

15. Ukraiņi reti smaida publiski, smaids nav daļa no vienkārša sveiciena, tomēr pēc dabas viņi ir ļoti sirsnīgs un viesmīlīgi cilvēki, ja izdodas viņus iepazīt tuvāk.

Populārākie modes blogi Ukrainā

Blogošana jeb blogu (emuāru) rakstīšana kļūst arvien populārāka arī Ukrainā. Cilvēki ir sākuši saprast, cik daudz patiesībā var iegūt no šāda hobija, citiem tas ir pilnas slodzes darbs un galvenais ienākumu avots. Modes industrijā blogošana var būt pat ļoti ienesīga nodarbe – izrādot jaunākos dizaineru darbus, popularizējot to savu lasītāju vidū, rakstot atsauksmes par jaunākajiem produktiem, un par to visu – saņemot paprāvu atalgojumu. Kopš modes emuāru rašanās laikiem modes blogošana ir pārtapusi no hobija par neticami ienesīgu biznesu. Daži no mūsdienu ietekmīgākajiem personiskā stilu blogeriem ir ieguvuši miljoniem sekotāju, tikuši pie sešu ciparu kampaņas darījumiem, viņu darbi atainoti uz modes žurnālu vākiem un, galu galā, daži no viņiem pat uzsāk paši savu apģērbu līniju. Protams, tas prasa laiku, centību un daudz smaga darba, lai sasniegtu šo līmeni. Ar simtiem un simtiem stila un modes blogeriem un viņu emuāriem, kas šobrīd jau pastāv interneta vidē, ir grūti izlauzties cauri visam šim emuāru “troksnim” un tikt sadzirdētam. Piedāvāju, apskatīt populārākos modes blogerus Ukrainā, kuriem tas ir izdevies un kuri ir piesaistījuši ne tikai savas valsts iemītnieku uzmanību, bet arī augstās modes pārstāvjus visā pasaulē.

1. Melody Jacobs (melodyjacob.com). Tumšādaina meitene no Kharkovas , Ukrainā, modes un dzīvesveida blogere. Darbojas kā stilists un dažādu zīmolu vēstnieks vairākiem uzņēmumiem. Īstajā vārdā Godisable Melody Jacobs. Ar modi aizrāvusies jau vidusskolas laikā, kad bieži pāršuvusi savu skolas formu, lai tā atbilstu viņas unikālajam stilam.

2. City Fashion Food (cityfashionfood.blogspot.com) Anna Pogribnyak ir modes blogere no Kijevas, kurai patīk rakstīt par modi un ēdieniem pilsētvidē. Raksta gan angļu, gan krievu, gan ukraiņu valodās. Viņas blogā lielākoties atradīsiet informāciju par ielu stila apģērbiem un tērpiem, kurus meitene radījusi pati.

3. Kristina Magdalina (magdalinskaya.blogspot.com). Modes blogere un modele, kura dzīvo Ukrainā. Viņas blogs satur informāciju par viņas personīgo stilu reālajā dzīvē un telpā. Blogu ieraksti top angļu un ukraiņu valodu sajaukumā.

4. Lisa Filonenko (lisafilonenko.blogspot.com). 24 gadus veca meitene no Kharkivas, Ukrainā, kuras aizraušanās ir dažādu apģērbu sakombinēšana vienotā tēlā. Blogā pieejami tikai attēli iedvesmai ar norādēm uz dizaineriem vai apģērbu veikaliem, kuri piedāvā konkrētās preces.

5. LookOn Blog (lookonblog.com). Arī šis blogs ir veltīts plašajai modes pasaulei, taču tas ir papildināts arī ar ceļojumu aprakstiem un iedvesmojošām idejām. Bloga autoru mērķis ir radīt interesantu informācijas avotu, daloties ar savu gaumi, uzskatiem un pieredzi modes jomā. Komanda atrodas Kijevā, Ukrainā, un ir atvērti sadarbībai ar apģērbu dizaineriem un veikaliem, kā arī ceļojumu aģentūrām.

6. Kristina Dolinskaya (kristinadolinskaya.blogspot.com). Blogere un modele no Melnās jūras piekrastes pilsētas Odesas, dzimusi 1995. gadā un savā blogā aizraujas ar fotografēšanu un modi.

7. Fashion Agony (fashion-agony.com). Blogu izveidojusi Nika Huk no Ukrainas, modes emuārus raksta kopš 2010. gada, 28 gadus veca ukraiņu modele. Uzskata, ka blogošana ir atvērusi daudz aizraujošas iespējas, ļāvusi viņai strādāt kā personīgajai stilistei, palīdzot meitenēm un sievietēm no visas pasaules justies pārliecināti par to, kā viņas izskatās. Viņa arī konsultē modes zīmolus Ukrainā par sociālo mediju mārketingu. Viņas modes stila filozofija ir mazāk ir vairāk.

Mūsdienās arī Ukrainā blogeri ir patiešām pārgājuši no vienkāršas darbošanās savā personīgajā interneta vietnē līdz kolekciju filmēšanās kampaņām, reklāmām un pat uz žurnālu vākiem. Tagad visas sociālo un digitālo mediju formas ļauj blogeriem patiešām gūtu panākumus, padarot emuāru rakstīšanu par biznesu.

Daži fakti par Černobiļas katastrofu

1986. gada 26. aprīlī visa pasaule pieredzēja vienu no visbriesmīgākajām cilvēka izraisītām katastrofām vēsturē, tās sekas joprojām ir jūtamas līdz pat šodienai. Daži fakti, kurus ir vērts zināt ikvienam par Ukrainā notikušo Černobiļas katastrofu. Visi četri Černobiļas reaktori tika dzesēt ar ūdeni, un gadījumā, ja tas zaudētu šo dzesēšanas avotu, tas pārkarstu, nevis automātiski izslēgtos. Tas, kā arī kļūdains un nestabils dizains, kopā ar cilvēka faktoru, sliktiem tehniskiem spriedumiem un ātriem inženieru lēmumiem, noveda pie sprādziena vienā no reaktoriem.

– Černobiļas katastrofa joprojām ir vienīgais, augstā 7. līmeņa incidents pēc starptautiskajās kodolieroču incidentu skalas, padarot to par lielāko cilvēku izraisītu katastrofu visas cilvēces vēsturē. Černobiļas kodolavārija ir pazīstama arī kā visnopietnākā avārija kodolenerģētikas vēsturē.

– Katastrofa izplatīja vismaz 100 reizes vairāk radiācijas nekā atombumbas sprādzieni Nagasaki un Hirošimā.

– Radioaktīvais lietus no katastrofas vietas nonāca pat tik tālu kā līdz Īrijai. Starojums ir ātrs drauds, kas ieguļas dziļi upura ķermenī. Lai gan sākotnēji radiācija nogalināja mazāk nekā simts cilvēkus, radioaktīvais mākonis laika gaitā izplatījās pāri lielām teritorijām.

– Baltkrievija saņēma 70% no radiācijas piesārņojuma, kas nāca no Černobiļas.

– 800000 vīri riskēja ar savu dzīvību, pakļaujot sevi radioaktīvajam starojumam, lai katastrofas seku likvidēšanas pasākumos. 25000 no tiem jau ir miruši un 70000 ir atzīti par invalīdiem. 20% no šīm nāvēm bija pašnāvības.

– Daudzi ārsti visā Austrumeiropā un Padomju Savienības teritorijā ieteica grūtniecēm veikt abortus, lai bērna izvairītos no radiācijas izraisītajiem iedzimtiem defektiem. Neskatoties uz katastrofu, radiācijas līmenis, kuram tika pakļauts sievietes tajā laikā, par laimi bija pārāk zems, lai radītu problēmas.

– Negadījumu seku likvidēšanas laikā vairāki cilvēki ir speciāli devās uz skartajā zonām ar savām ģimenēm, lai gūtu labumu no valdības kompensācijām un pabalstiem.

– Vairāk nekā 5 miljoni cilvēku dzīvo teritorijās, kas tiek uzskatītas par piesārņotām ar radioaktīvo vielu materiāliem saistībā ar katastrofu.

– Radiācijas noplūde izraisīja blakus esošā meža pārkrāsošanos spilgtā ingvera krāsā, tādējādi mežs tika cilvēku vidū nosaukts par “Sarkano mežu”.

– Vides aizstāvības grupa “Greenpeace” vaino Černobiļas katastrofu 93000 nāves gadījumos, kurus izraisījusi vēža slimība visā pasaulē. Tomēr pārsteidzošā kārtā kopējais rādītājs vēža izraisītajiem nāves gadījumiem un cita veida ietekmei uz veselību, kas saistīta ar Černobiļas avāriju, bija zemāka nekā sākotnēji eksperti un zinātnieki baidījās.

– Šodien sabiedrības veselības problēmas lielākoties ir ietekmētas no negadījuma izraisītā psiholoģiskā stresa.

– Teritoriju, kurā atrodas reaktors, ir plānots izmantot tādām darbībām, kā piemēram, radioaktīvo atkritumu pārstrādei vai izstrādājot dabas pieminekļus cietušajiem.

– Ņemot vērā katastrofas apmēru, nav pārsteidzoši, ka negadījums ir toreizējai Padomju Savienībai, Krievijas Federāciju un Ukrainai izmaksāja simtiem miljardu dolāru.

– Uz katras renovētās māja Černobiļā šodien ir uzraksts ar mājas īpašnieka vārdu uz tās.

– Šobrīd Černobiļas reģions ir kļuvis par vienu no pasaulē visvairāk apdzīvoto un unikālu dabas rezervātu ar augošām vilku, briežu, bebru, ērgļu un citu dzīvnieku populācijas uzplaukumu.

– Vēl joprojām aptuveni 97% no visa radioaktīvā materiāla ir saglabājies rūsējošajā stacijas sarkofāgā. 200 tonnas ar radioaktīvo materiālu vēl joprojām atrodas reaktorā.

– Amatpersonas lēš, ka stacijas pilnīga nojaukšana varētu ilgt līdz pat 100 gadiem. Šodien ir pagājuši 30 gadi kopš katastrofas dienas.