Ukrainas karoga izcelsme

Ir pieņemts, ka valsts karogs ir viens no valsts simboliem. Katrai valstij tas ir noteiktas formas un visbiežāk tieši taisnstūrveida, tajā var būt izmantotas ļoti dažādas vai tikai viena vai divas krāsas un reizēm pievienoti arī dažādi citi simboli. Praktiski tas ir izgatavots no auduma gabala attiecīgajās valsts krāsās imprumut rapid. Karogus valsts iedzīvotāji paceļ karogu mastos vai karogu kātos, lai svinētu valsts svētkos un arī citās situācijās, piemēram, svarīgu ārvalstu amatpersonu vizīšu laikā un tamlīdzīgi. Karogi galvenokārt tiek izmantoti konkrētās valsts simbolizēšanai. Pasaulē ir aptuveni 200 valstis un tām visām ir savi nacionālie karogi.

Ukrainas karogs ir divkrāsains – zils ar zeltaini dzeltenu krāsu, kas izkrāso karogu horizontāli vienādās divās svītrās. Karoga attiecība augstums pret platumu ir 2:3. Ukrainas karogs, kāds tas ir šodien, oficiāli kā valsts karogs tika pieņemts ar Ukrainas Augstākās Padomes lēmumu (Augstākā Rada, Ukrainas likumdevējs) 1992. gadā. Tiek skaidrots, ka zeltaini dzeltenā krāsa simbolizē kviešu laukus un zilā krāsa pārstāv debesis, kalnus un upes Ukrainā. Karoga izvēle balstītas uz agrīnās Ukrainas iepriekšējiem valstu karogiem. Karoga simbolisms saistībā ar dzelteniem, bezrobežu kviešu laukiem un zilām, skaidrām un mierīgām debesīm ir tautā neoficiāli piešķirts un vispopulārākais. Tomēr ir arī otrs simbolisma skaidrojuma variants – zilā un dzeltenā krāsa ir arī uz valsts ģerboņa, kurā attēlots vairogs un šķēps.

19. gadsimtā teritorija, kuru apdzīvoja rutēnieši (ar tādu vārdu toreiz bija zināmi ukraiņi) tika dalīta starp Krieviju un Austrijas impēriju. Ukraiņi kā vairākums bija sastopami tikai austrumu daļās šīs teritorijas. Tolaik virs šīs teritorijas plīvoja trīs karogi. Ukrainas karoga pirmsākumus var izsekot atpakaļ līdz pat Augstākās rutēniešu padomes sanāksmei Ļvovā 1848. gada oktobrī. Sanāksmē tika pieņemta ukraiņu nacionālā emblēma jeb ģerbonis. Tajā tika attēlota nikna zelta krāsas lauva uz zila fona. Tajā pašā laikā gaiši zilā un dzeltenā krāsa tika pieņemta kā Ukrainas valsts oficiālās krāsas. Par karogiem tika izmantoti gan zeltā kronētā lauva uz gaiši zilā fona, gan arī dzeltenais pāri gaiši zilajam. Ukraiņiem šīs krāsas kļuva ļoti populāras visās Ukrainas platībās un teritorijās, tai skaitā tajās, kas bija Krievijas sastāvā, taču krāsu secība karogos nebija stabila.

Pirmā iespēja ukraiņiem pieņemt zilās un dzeltenās krāsas karogu kā valsts karogu nāca līdz ar Austrijas un Krievijas impērijas sabrukumu, 1917. novembrī pasludinot šo karogu par Ukrainas valsts nacionālo simbolu, lai arī toreiz Ukrainas republikas tika plānota kā daļa no Krievijas Federācijas. Tomēr, ņemot vērā boļševiku varas pārņemšanu Krievijā un Ukrainā uzsākto karu, Ukrainas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 22.janvārī. Tajā pašā dienā tika pieņemts lēmums par valsts karogu minētajās dzelteni zilajās krāsās.

Vēlāk komunisma laikā gaiši zilais un dzeltenais Ukrainas karogs (credit doar cu buletinul) tika gandrīz aizmirsts valsts austrumu un centrālajās daļās, kuras piederēja PSRS varai. Rietumu Ukrainā, kas bija daļa no Polijas, karogs tika izmantots ilgāku laiku un atmiņas par to vēl arvien izdzīvoja. Neskatoties uz Staļina nacionālistu vajāšanu, gaiši zilais un dzeltenais Ukrainas karogs ik pa reizei tika izrādīts demonstrāciju laikā, par to gan draudēja ļoti bargs sods. Gadus vēlāk karogs atkal kļuva par neatkarīgas Ukrainas valsts simbolu. Otra valsts simbols, kuru šobrīd iespējams ieraudzīt arī uz jauno Ukrainas kapeiku monētām, tika ieviests 1996. gada septembrī – simbolu ar nosaukumu “Tryzub” ieskauj kviešu labības un ozollapu vainags.

Paldies par informāciju rakstā jāsaka mūsu sponsoram – credit247.ro